Kāpēc uz HOCL ģeneratora rutēnija-irīdija-titāna anodiem veidojas skala? Kā novērst ilgstošu mērogošanu elektrolītiskajās šūnās

Kāpēc uz rutēnija-irīdija-titāna anodiem veidojas skala? Kā novērst ilgstošu mērogošanu elektrolītiskajās šūnās
– Īsa tehniskā rokasgrāmata hipohlorskābes ģeneratora lietotājiem
Mūsu uzņēmuma pēcpārdošanas komanda bieži dzird klientus sakām: "Pat ja anoda izmērs tiek proporcionāli palielināts, efektīvais hlora saturs nepalielinās, bet enerģijas patēriņš turpina pieaugt." Tomēr, izjaucot elektrolītisko elementu un pārbaudot elektrodus, izmantojot skenējošo elektronu mikroskopu (SEM) un rentgenstaru difrakciju (XRD), mēs atklājam, ka situācija atšķiras no mūsu cerībām: cietā, biezā kalcija-magnija skala lielākoties atrodas nevis uz rutēnija-irīdija-titāna anoda, bet gan uz katoda tieši pretī tam. Problēmas anoda pusē galvenokārt rodas no jauktas skalas, bioplēves un novecojušu pārklājumu kombinācijas. Vienkārši nomainot dārgāku anodu, bieži vien neizdodas novērst galveno cēloni — elektroda un šķīduma saskarnē notiek mērogošana, kas ir lokāla elektroķīmiska parādība, kas nav saistīta ar anoda materiāla nodilumu.
Mēs uzskatām, ka mēroga novēršana ir "mikrovides pārvaldīšana saskarnē". Tālāk mēs noskaidrosim četrus galvenos punktus: kur un kā veidojas skala; kā plāns katlakmens slānis var sabojāt dārgus pārklājumus; attiecīgās polaritātes maiņas un skābes mazgāšanas izmaksas; un mēroga novēršanas stratēģijas, kas izstrādātas, lai samazinātu elektrolītisko šūnu ilgtermiņa dīkstāves.
I. Kur notiek mērogošana: neredzama sārma zona slēpjas katoda pusē
Kā piemēru ņemiet hipohlorskābes ražošanu, izmantojot atšķaidīta sālījuma elektrolīzi: hlora gāze izdalās pie anoda un pēc tam pārvēršas hipohlorskābē; katods nepārtraukti patērē ūdeni un izdala ūdeņraža gāzi, savukārt hidroksīda joni nepārtraukti izplūst no plānas ūdens plēves, kas cieši pielīp pie elektroda plāksnes. Šī ūdens plēve ir tikai desmitiem līdz simtiem mikrometru bieza. Tā kā hidroksīda joniem nav laika vienmērīgi sajaukties ar apkārtējo ūdeni, vietējais pH katoda virsmā pēkšņi palielinās no neitrāla vai pat vāji skābā ienākošā ūdens pH līdz stipri sārmainam pH līmenim no 11 līdz 12.

Tāpēc neatkarīgi no tā, vai iekārta ražo vāji skābu hipohlorskābi vai sārmainu nātrija hipohlorītu, uz katoda virsmas vienmēr ir stipri sārmaina zona, kas kalpo kā augsne mērogošanas palielināšanai.
Gan neapstrādāts sāls, gan ūdens satur nelielu daudzumu kalcija un magnija jonu, kā arī nelielu daudzumu bikarbonāta jonu. Nokļūstot sārmainā zonā, kalcija joni reaģē ar hidroksīda joniem, veidojot kalcija hidroksīdu (kalcija hidroksīda hidrātu), kas ir galvenā katlakmens sastāvdaļa; pēc tam tie reaģē ar bikarbonāta joniem, veidojot kalcija karbonātu. Magnija joni veido magnija hidroksīdu, taču to mazā daudzuma un smalkā kristāla izmēra dēļ tos nevar atšķirt, sajaucot skalā. Stabila elektrolīzes procesa laikā ar izmērīto strāvas blīvumu 1000 ampēri uz kvadrātmetru 80% līdz 90% kristālu veidojas tieši uz katoda plāksnēm. Skenējošā elektronu mikroskopija atklāj, ka šīs skalas sastāv no sešstūra pārslām un īsām stieņveida struktūrām, kas raksturīgas kalcija hidroksīdam.
Situācija anoda pusē ir atšķirīga. Kalcija hidroksīds atrodas spēcīgi oksidējošā, hloru izdalošā skābā vidē, kur tas cīnās, lai saglabātu stabilitāti, kā rezultātā ļoti maz veidojas bieza, cieta sārma skala. Šeit ir trīs galvenās problēmas: nogulsnes un dzelzs-mangāna daļiņas tiek ievilktas pārklājuma plaisās; vājstrāvas zonās, mirušajos stūros un izslēgšanas laikā baktērijas un aļģes izdala ārpusšūnu polimērus, veidojot bioplēves, kas darbojas kā līme, lai savienotu daļiņas un mikrokristālus ar elektrodu plāksnēm; ja netiek rūpīgi iztīrīts, pēc polaritātes maiņas saglabāsies kalcija un magnija nogulsnes.
Kopsavilkums: Cietās nogulsnes galvenokārt veidojas uz katoda, savukārt anodu nomoka jaukta skala, bioplēves un pārklājuma bojājumi; tādēļ mēroga novēršanai ir jārisina problēmas abās pusēs vienlaikus.
II. Kā pakāpeniski veidojas mērogs
Iepriekš tika uzskatīts, ka mērogošana notiek, ja jonu koncentrācija ūdenī ir pietiekami augsta, lai izraisītu nokrišņus. Jaunākie pētījumi liecina, ka šis process nav tik vienkāršs; kalcija hidroksīda veidošanās parasti ietver četrus posmus: kalcija joni vispirms agregējas katoda saskarnē nanomēroga klasteros (vēl nav kristalizēti); uzkrājoties hidroksīda joniem un kalcija hidroksīdam kļūstot pārsātinātam, uz elektroda virsmas un suspensijā notiek kodolu veidošanās vienlaicīgi; tad kodoli gar noteiktām kristāla virsmām izaug sešstūrainos plāksnīšu kristālos; visbeidzot, plāksnēm līdzīgi kristāli savstarpēji savienojas un sakraujas, veidojot porainu, bet blīvu mēroga slāni, kas aptver daļiņas.
Ir divi citi faktori, kas bieži tiek ignorēti, bet var palīdzēt novērst mēroga uzkrāšanos. Magnija jonu dēļ kalcija hidroksīda kristāli kļūst mazāk izteikti un smalkāki graudu izmērā, kā rezultātā veidojas irdenāks katlakmens slānis, ko ūdens plūsma viegli nomazgā; organiskās vielas, piemēram, humīnskābe, ir vēl efektīvākas, jo tās var helātus veidot kalcija un magnija jonus, samazinot skalas kristālu un subkristālu izmēru no aptuveni 112 nanometriem līdz 75 līdz 90 nanometriem. Tomēr organiskās vielas nevar tieši izmantot inženiertehniskos lietojumos, jo tās palielina enerģijas patēriņu un ir jānoņem pirms dzeramā ūdens un pārtikas dezinficēšanas. To vērtība ir atgādināt mums, ka efektīvāk ir novērst katlakmens “augšanu lielākiem vai blīvākiem” nekā pēc tam to notīrīt.
Kā veikt kārtējo apkopi un uzraudzīt kalpošanas laiku
Mums ir daži ieteikumi. Izveidojiet katras vienības bāzes tvertnes spiediena ierakstu, dokumentējot sākotnējo tvertnes spiedienu pie standarta sāls koncentrācijas un plūsmas ātruma; izmantojiet to kā atsauci, vēlāk novērtējot mērogošanu. Pārraugiet trīs indikatorus: vienmērīgu spiediena pieaugumu tvertnē, pieejamā hlora samazināšanos un elektroenerģijas patēriņa pieaugumu uz vienu metrisko tonnu ūdens vai uz gramu pieejamā hlora. Ikgadējās apkopes laikā pārbaudiet, vai nav nolobījušies pārklājumi, nogulsnes, kas bloķē elektrodus, un noslēgto plūsmas kanālu deformācijas. Mazgājot ar skābi, stingri ievērojiet ražotāja ieteikumus par skābes veidu, koncentrāciju un ilgumu, pēc tam rūpīgi noskalojiet ar tīru ūdeni. Neatstājiet iekārtu dīkstāvē ilgu laiku; izslēdzot, iztukšojiet sālījumu un izskalojiet elektrodus, jo ilgstoša uzturēšanās mitrā vidē veicina bioplēves augšanu un lokālu zvīņošanos.














